Kā bija lasāms kādā no internetā atrodamajiem jokiem, ir pienācis brīdis, kad Rīgas ielās ir parādījusies īpaša sieviešu kategorija: Es esmu blondīne un šis ir mans smieklīgais sunītis!
Ir pavasaris, un arī vakari paliek arvien siltāki. Līdz ar to ir arvien patīkamāk ilgāk uzturēties uz balkona, izbaudot vakara cigaretes dūmu. Un šajā laikā ļoti bieži nākas redzēt un vērtēt kaimiņus, kas dodas pastaigās ar saviem četrkājainajiem mīluļiem. Un nevilšus es aizdomājos par to, kas ir šie suņi un kā viņi varētu justies? Turpinājumā mani nelielie novērojumi…
Sākšu ar savu lejas „kaimiņu” vārdā Didis (starp paziņām saukts par Didzi)… Didis ir Jorkšīras terjers un izskatās apmēram šādi:
… Jā, jā, tieši tā.. ar visu bantīti! Ņemot vērā Didīša nenormāli skaļo un diezgan bieži pat histērisko riešanu uz visu, kas kustas, jādomā, ka šis suns nav īpaši priecīgs ne par bantīti, ne „matu griezumu”, kas atgādina labākajā gadījumā izspūrušu mačalku. Turklāt, ja ņem vērā viņa diezgan niecīgo augumu, ir saprotama viņa riešana – es esmu mazs, es baidos no visa un man nav iespēja citādi likt par sevi manīt! Riešana gan parasti turpinās tikai tik ilgi, kamēr Didis atrodas šaipus sētas un aprejamais objekts otrā pusē, vai arī es stāvu uz otrā stāva balkona.
Tiktāl par Didi…
Otriem lejas kaimiņiem esmu manījis līdzīgu kustoni ar ne mazāk griezīgu balsi! Izskatās viņš pēc kaut kā lielāka par peli ar garām kājām un milzīgām ausīm! Nu, apmēram šitāds…
Esmu dzirdējis, ka šie kustoņi drebot kā traki! Nu ko var gribēt? Viņam takš nabadziņam arī ir bail no milzīgās pasaules iespējamiem pāridarījumiem. Turklāt, pieļauju, ka daži no šiem kustonīšiem pat baidās no savām blondajām saimniecēm, kas atkal vedīs uz kaut kādiem suņu veikaliem un savā apmātībā mēģinās piestellēt klāt kādu kareklīti, auskariņu vai nolakot nadziņus… Protams sunītim, ne jau sev! Un iedomājieties, kā var justies vīriešu dzimtes suņa lopiņš, ja pret viņu tā izturas? Atliek vien trīcēt no bailēm un pakļauties pazemojumam!
Vienreiz gan šāds radījums parādīja īsta veča rīcību, izrādot savu greizsirdību un mēģinot iekost man pirkstā… Vellos, asi gan tie zobeļi! Un par uzdrīkstēšanos šim kustonim plus punkts no manis!
Vakar vakarā gar mājas logiem ierastajā apgaitā bija devies kāds no apkārtējo māju iemītniekiem ar savu foksterjeru… Varēja izskatīties apmēram šāds!
Varu iedomāties kā jūtas nabaga dzīvnieciņš, kurš pēc savas būtības ir medību suns (no pieredzes zinu, ka ļoti labs alu suns!), bet tagad ir ietērpts sarkanā kombinezoniņā un ir spiests nokārtot savas dabiskās vajadzības tikai tajā brīdī, kad aiz muguras saitītē nākošais, aptuveni 110-kg smagais saimnieks būs palicis zem astes kakumaisiņu.
Vēl viens kaimiņš regulāri ved pastaigāties suni, kas pēc vizuāliem novērojumiem varētu būt Austrālijas aitu suns. Apmēram šitāds…
Jāsaka, ka šim laikam ir paveicies visvairāk, jo atšķirībā no pārējiem apkārtnes suņiem nekad neesmu redzējis viņu saitē. Turklāt, no tāluma izskatās visai mācīts, jo atsaucās uz komandām, sēž, kad saka, iet blakus, kad vajag, un skrien uz mājām, kad tiek atļauts. Viņa dzīvokļa biedrs gan parasti tiek turēts saitē. Tā šķirni gan nemāku noteikt – melns paliels suns uz garām kājām, garāku spalvu pie galvas un ļooti dīvainu gaitu…
Vēl mūsu mājā mīt zeltainais retrīvers.
Šis, protams, gan izskatās pēc viena no lieliskākajiem suņiem, gan arī, manuprāt tā uzvedās un tā tiek kopts. Neviena slikta vārda teikt nevaru!
Vispār jau pilsētā var redzēt visādus brīnumus. Vienu dienu kaut kādam melnam sunim lietus laikā bija uzvilkts dzeltens plastmasas maisiņš… Nu ļoti pazemojoši! Savukārt vakar pa Skolas ielu klīda viens no, manuprāt, neglītākajiem suņiem EVER…
Nu, ejot šim lopiņam blakus, man pat bija diezgan pretīgi uz viņu skatīties, jo, lai piedod man šī suņa cienītāji, tas radījums man atgādināja pāraugušu žurku, kurai vietām ir izkritusi spalva un no pārsalšanas āda ir kļuvusi neveselīgi zilgani-rozā-pelēka… Dīvaini, ka šī suņa saimnieku blakus nemanīju…Un tā jau ir, ka par gaumēm nestrīdas.. Galu galā šis stāsts jau nav par suņiem….
Sasmējos, atcerējos par vecajiem, labajiem laikiem rādžā un sailgojos. Bija feini tie tavi omulīgie jociņi :))
AtbildētDzēst