Ukraina. 2. diena

Bija tikai aptuveni desmit vakarā, kad atšļūcu līdz viesnīcai...
Tieši tā, atšļūcu, jo paiet pa Kijevas ielām ir vienkārši neiespējami! Ja mēs gānām Rīgas vadību par netīrītajām ielām, tad, draugi mīļie, atbrauciet uz Kijevu!!! Mūsu ielas ir vienkārši ideāli izmēztas, bet nu šitādu slidotavu kā te.... Nav jau brīnums, ka centrālajā neatkarības laukumā izveidotajā slidotavā nav cilvēku - vēl trakāks ledus ir uz ielām un pa tām pilnīgi noteikti drošāk būtu pārvietoties ar slidām.... kaut gan pa tiem sasalušajiem kukuržņiem tālu netiks! Un, tā kā man ir izteiktas "vasaras riepas" ar pilnīgi gludu zoli, varat paši iedomāties, kā man gāja... uz gurķa gandrīz novilku reizes četras un tas nu galīgi nav tas, ko vēlos, ja jāskrien ir daudz un bieži vien steigā...

Bet nu tiktāl par ielām.
No rīta mums ar Klimoviču bija sarunāta intervija ar vienu politologu - jauns džekiņš, bet nu gudrs bez gala.. interesanti parunajām - ieraksts vien sanāca stundu garš... Žēl tikai, ka darba specifikas dēļ no tā visa bija jāizvēlas tikai minūte... gan jau noderēs...
Paviesojāmies arī "Radio Svoboda".. vispār jau jauks iestādījums un cilvēki arī pretimnākoši. Palaimējās ierakstīt arī interviju ar vienu no prezidenta amata kandidātiem Sergiju Tigipko. Vīrelis tāds diezgan vienkāršs un esot arī diezgan sakarīgs. varot pat dabūt trešo vietu un, kas zina, varbūt arī iekļūšot otrajā kārtā... Katrā ziņā "Radio Svoboda" žurnālisti improvizētajā totalizatorā uz viņu naudu nelika... Neviens!
Diemžēl neizdevās pieteikties uz vēlēšanu nakts viesošanos Jūlijas Timošenko štābā... Parasti šie pasākumi notiekot greznākajās viesnīcās ar mega izēšanos un citām aktivitātēm. Nelaipnā kundzīte no Juļkas partijas preses centra man teica, ka akreditācija esot beigusies ka reizi šodien un nekādi palīdzēt nevarot... Nu, to mēs vēl paskatīsimies, jo Kijevā ierodas mūsu iespējamais glābējzvans - eiroparlamentāriete Inese Vaidere, ar kuru gan jau kaut ko sarunāsim...
Tomēr izdevās akreditēties uz vēlēšanu iecirkni, kurā svētdien pulksten 10:00 no rīta balsos pašreizējais prezidents Viktors Juščenko...

Pēc visiem šiem darbiņiem ierakstīju arī ielu intervijas. Tās jau sestdien varēs dzirdēt LR1 Pusdienas programmā pēc 12-iem...

Vakarā vēl ar Ati devāmies apgaitā pa pilsētu.. Vispār mērķis bija paspēt uz Janukoviča mītiņu, taču tur ieradāmies minūtes 20 pēc tā beigām. īsti gan nevarējām saprast, kas uz tā laukuma notika pēc beigām, bet smagi izskatījās pēc kaut kādas cilvēku vaņģošanas vai kaut kā tamlīdzīga. ģeogrāfiski skatoties, mītiņš notika kalna galā un tas bija kārtējais pārbaudījums maniem zābakiem - gan tajā kalnā uzkāpjot, gan lejā tiekot...

Bet nu, sāpošām kājām beidzot esmu viesnīcā... Sākotnēji jaukā viesnīca tomēr nemaz tik jauka nav, jo, piemēram, šodien mans numuriņš tā arī netika sakopts (varbūt tāpēc, ka tieši tajā brīdī, kad notika tīrīšana, biju uzlicis zīmi, lai netraucē - bija jāierakstās)... nekas, neklātā gulta mani īpaši nesatrauc, bet pelnu trauks gan nepatīk... turklāt no loga velk vējš un pat ir diezgan vēsīgi - kā nekā 12 stāvs un vēl kalna gals... Mjā un arī ar elektrības kontaktiem tā dīvaini - vai nu jāizvēlas lādēt kompi, vai jāpieslēdz televizors - abus reizē nevar... rozetes baigi tālu...
Nu, bet, lai attaisnotu viesnīcas labo slavu, jāsaka, ka restorānā pasniegtais 9 latu vērtais steiks ar ceptiem kartupeļiem un sēņu mērci bija laikam ideālākais steiks, kādu jebkad esmu ēdis!

Rīt, t.i, sestdien 16.01. brauksim ar Ati kaut kur ārpus Kijevas un tad jau redzēs kādus brīnumus varēs sastapt tur!

End of day two