Polija 2. diena

Pamodos no tā, ka manā istabā iespērās apkopēja. Ieraugot gulošo mani viņa gan ar milzīgu atvainošanos no istabas pazuda. Tajā brīdī sapratu, ka brokastis jau esmu nogulējis…
Katrā ziņā no rīta man nebija ne mazākās nojausmas, ka diena izvērtīsies tieši tāda kā tā izvērtās. Un, protams, tā jau nu nebūs, ka viss ies kā pa diedziņu.

Aizejot uz vietējo bodi pēc cigaretēm ieraudzīju avīzē jaunākos aptauju rezultātus – Komorovskis – 51%, Kačiņskis – 33%. Līdz ar to radās sajūta, ka laikam tomēr ir pareizi, ka braucu uz pirmo kārtu, jo pie šāda iznākuma otrā kārta nebūs nepieciešam.
Rītu sāku ar zvanīšanos saviem ekspertiem, kurus man bija ieteicis Eiropas Parlamenta deputāts, polis Arturs Zasada (jauks uzvārds).

Un tad sākās….
Polijas ārpolitikas institūts mani diezgan rupji atšuva paziņojot, ka neviens neko nekomentēšot, jo iekšlietas viņiem pie kājas. It kā jau loģiski, bet pēc šādas atbildes nebija vairs intereses uzdot citus jautājumus.
Sazvanījos ar savu paziņu no laikraksta „Dziennik”, kurš laipni piekrita atbraukt līdz viesnīcai un sniegt savu komentāru par vēlēšanām.
Tajā pašā brīdī izdevās sazvanīt vēl vienu EP deputātu, Kšištofu Likasu. Viņš bija ar mieru runāt, tikai viena nianse – viņš šovakar būšot Gdaņskā, kur notiek Pilsoniskās Platformas un tās līdera Broņislava Komorovska priekšvēlēšanu kampaņas noslēguma pasākums. Būsot i pats Komorovskis, i Tusks… No viņa sapratu, ka varētu iekļūt šajā pasākumā ar viņa palīdzību…
Tajā pašā brīdī radās ideja, ka jābrauc uz Gdaņsku. Pareizāk sakot, jālido, jo ar vilcienu brauciens ir aptuveni 5-6 stundas ilgs. Sazinoties ar priekšniecību, dabūju dabro naudas tērēšanai šādai lietai. Uzreiz rezervēju un nopirku biļeti uz 15:45.
Gaidot poļu džeku, diezgan lielā tempā uzcepu apskata gabalu par pirmo atmosfēru Varšavā ar pirmajiem komentāriem.
Tad klāt bija arī Jedžejs, ar kuru runājāmies minūtes 20…
Pulkstenis bija aptuveni divi, kad devos uz lidostu.

Un tad tikai pa īstam sākās….
Izstāvot rindu uz check-in, man paziņoja, ka nezinu kāda velna pēc bet esmu nopircis biļeti uz 28. jūniju… nieka 10 dienas vēlāk… Kāda suņa pēc, man joprojām nav skaidrs… Laikam steigā nepiefiksēju datumu. Atlika vien iet uz aviokompānijas LOT kasi un piemaksāt pa reisa maiņu. .Man paveicās, jo brīvas bija tikai divas vietas… kā izrādījās – manējā un otra vieta man blakus. Vismaz lidmašīnā varēja bez problēmām izstiepties…
Jau lidostā, sazinoties ar EP vīreli uzzināju, ka pasākums nenotiek pašā Gdaņskā, bet gan Sopotā. Nav jau nekāda lielā starpība… Turklāt nevis kaut kādā slēgtā, glaunā telpā, bet gan uz skatuves gandrīz pašā jūras krastā… tas nozīmēja tikai vienu – nekādu kvalitatīvo interviju vai ierakstu…. Papildus visam poļu vīrelis bija izslēdzis telefonu un īsti nezināju ko darīt un kā rīkoties.
Tiku gan pavisam tuvu tai skatuvei, uz kuras bija pulcējies diezgan liels Polijas politiskais zieds. Garām pagāja premjerministrs Donalds Tusks, kurš pat man roku paspieda, tad vēl ārlietu ministrs Sikorskis, aizsardzības, izglītības ministri, neatkarīgās Polijas pirmais premjerministrs u.c personāži, ieskaitot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Eržiju Buzeku. Kā izrādījās tieši mans poļu vīrelis bijis atbildīgs par visa šī pasākuma organizēšanu un tajā brīdī man paziņoja, ka īsti viņam nav laika runāties…
Pats pasākums kā jau priekšvēlēšanu pasākums – visi slavē Komorovski, viņš pats tādā diezgan klusā balstiņā kaut ko stāsta par nākotnes vīzijām… Tajā pat laikā divi džeki ar uz palaga uzrakstītiem saukļiem pret Komorovski klaigā pret viņu vērstus saukļus, pūš svilpītē, aizēnojot jau tā kluso uzrunu… Visi pret šiem diviem protestētājiem izturas iecietīgi, Pilsoniskās Platformas jaunieši ar savu plakātu mēģina aizsegt šamējo rakstīto, vecas tantes iet un puišus kaunina, viens onka mēģina plakātu izraut, bet vēl viens tā mierīgi plakāta turētājam pāris reizes iedod pa sāniem… Šis gan tiek diezgan ātri apturēts, citādi džekiņš dabūtu arī pa bričkām…

Parunājās, parunājās un sāka izklīst… Sekoju Komorovskim, viņa sievai un mātei un savam poļu vīrelim līdz pat viņa mašīnai… tāds melns Audi bija.. Komorovskis aizbrauca un mans eksperts sāka skriet kaut kur projām. Panācu šamējo un uzzināju, ka šis dodas uz vakariņām ar Tusku un Buzeku, taču diemžēl es tur iekšā nevarot tikt. Līdz ar to sarunājām tikties vēlāk.

Beidzot bija pienācis laiks kaut ko ieēst, tāpēc uzmeklēju diezgan omulīgu restorāniņu, kurā patīkami pārsteidza bezmaksas Wi-Fi.. Oficiants ar tāds diezgan runīgs – puisis vārdā Adams. Uzreiz prasīju, no kurienes es esot, ko te darot utt… Un palūdza viņa uzrakstīt uz lapiņas viņa meitenei – Ania, es tevi mīlu – latviešu valodā! Jauki!

Nu, vispār vakars tuvojas, ir jau pāri deviņiem, bet mana poļu vīreļa kā nav, tā nav… tāpat īsti nezinu, ko darīt vakarā, kur palikt pa nakti un kad un kā doties atpakaļ uz Varšavu… katrā gadījumā biju domājis sestdien izbraukt ārpus Varšavas, tā kā savā ziņā plānu esmu jau apsteidzis.

Ok, šodien beidzu!