trešdiena, 2010. gada 15. decembris

Baltkrievija. Gatavošanās

Nu, kā jau parasti tas notiek ar maniem komandējumiem, arī brauciens uz Baltkrieviju solās būt gana interesants. Jo piedzīvojumi sākās vēl ilgi pirms paša brauciena…

Protams, ka biju rēķinājies – Baltkrievija nav nekāda Rietumvalsts un pat ar austrumu kaimiņu demokrātijas līmeni droši vien nav ko rēķināties. Tātad pirmais un galvenais secinājums – viss jādara laicīgi!
Šoreiz, mācoties no iepriekšējām reizēm, intervijas it kā saplānoju laicīgi. Šeit gan pirmais nozīmīgais novērojums: Ar oficiālo varu elektroniski sazināties praktiski nav iespējams un man tas arī neizdevās. Opozīcija ir pretimnākošāka, taču arī ļoti piesardzīga (nevienam no viņiem e-mail adreses nav reģistrētas Baltkrievijā) Kārtējo reizi silts ieteikums nākotnei – neuzticieties tikai e-pastiem, bet zvaniet, zvaniet, zvaniet! Krītiet uz nerviem visiem pēc Kārtas un gan jau rezultāts būs!
Taču ne jau par interviju sarunāšanu būs šis stāsts! Šoreiz komandējuma sagatavošanas posmā interesantākais bija saistīts ar vīzas iegūšanu.
Kā jau apzinīgs pilsonis nedēļas 3 pirms plānotā brauciena devos uz Baltkrievijas vēstniecību Rīgā kārtot vīzu. Un tad sākās…
Pirmais cilvēks, kas Tevi nostāda muļķa lomā ir vēstniecības apsargs, jo tieši viņš ir pirmā persona, kas pārbauda aizpildītos dokumentus. Protams, neatbilda bildes formāts (Starp citu, lai dabūtu bildes atbilstošā formātā, ļoooooti ātri un ar pārdevējas smaidu, iesaku fotosalonu Vaļņu ielā, netālu no Pulvertorņa!), nebija uzaicinājuma, akreditācijas utt… katrā ziņā, pukstot un stenot, vīrelis man tomēr ļāva tikties ar konsulu un izrunāt mani interesējošos jautājumus daudz civilizētākā ceļā.
Atzīšos, ka gribēju šoreiz izšmaukt cauri lielajām formalitātēm, tāpēc centos pieteikties privātajai vīzai, taču laikam vārdi „Latvijas Radio” un „korespondents” nu nav tie, kas vieš amatpersonās uzticību par manu vēlmi vienkārši doties uz Baltkrieviju vērot tūrisma objektus.
Tā nu ātri tika noskaidrots, ka nepieciešama ir darījumu vīza, darba priekšnieka rīkojums, žurnālista akreditācija Baltkrievijas ārlietu ministrijā utt. Bija 25. novembris, pēcpusdiena, taču ar jauko kolēģu palīdzību (Paldies Ginta!) visus dokumentus izdevās nosūtīt laikā. Protams, ka neiztikt bez BET!
Ārlietu ministrijas preses dienests man laipni atbildēja, ka dokumenti ir saņemti un akreditācija tiks nokārtota… 20 dienu laikā… Tas sanāk līdz 15. decembrim – dienai, kad man jālido uz Baltkrieviju! Protams, šajā situācijā lūdzu ministriju darīt visu iespējamo, lai akreditāciju piešķirtu ātrāk un nebūtu kavēšanās ar vīzas iegūšanu. Man arī laipni atbildēja, ka darīšot visu, kas iespējams un, lai sazinoties ar šamējiem 13. decembrī…
Tiktāl viss kārtībā. Manī gan valdīja iekšējs stresiņš par to, vai izdosies vīzu nokārtot nepilnu divu dienu laikā. Galvenokārt jau tāpēc, ka gaidīšanas laikā mana lidojuma laiks tika mainīts 4 reizes. No sākuma vakarā, tad rītā, tad atkal vakarā, tad beidzot rītā.
Pienākot 13. datumam, kā jau sarunāts, no paša rīta sazinājos ar Baltkrievijas ārlietu ministriju: sak’, kas tur īsti ar maniem papīriem? No rīta atbildes nebija… Pulkstenis iet uz priekšu un es saprotu, ka šajā dienā papīrus vīzai vairs iesniegt nevarēšu. Tikai pēc manas atkārtotas vēstules saņēmu ziņu – Jums akreditācijas apstiprinājums uz vēstniecību Rīgā tika nosūtīts JAU 8. decembrī! Atklāti sakot, saņemot šo informāciju no manas mutes bira gana daudz necenzētu vārdu!
Nekas, vēl bija atlicis 14. datums. Jau nedaudz pēc 9:00 no rīta diezgan pūcīgā garastāvoklī devos uz vēstniecību, kur „jaukais” apsargs man atkal aizrādīja, ka man neesot uzaicinājuma. Uz šo uzbraucienu šoreiz varēju lepni pateikt – neviens mani neuzaicina, un ministrija man akreditāciju ir iedevusi. Vēl viens interesants novērojums – ja vīzas pieteikumu aizpilda angliski, apsargam garām var tikt vieglāk, jo viņš no anglenes „ņi bum bum”, tāpēc uzreiz sūta pie konsula, kurš patiesībā ir ļoti atsaucīgs vīrelis. Viņš gan arī ar izbrīnu prasīja, ko es tik vēlu ierodos formēt vīzu, jo apstiprinājums saņemts jau pirms 6 dienām… Pēc visa izskaidrošanas, viņš pat bija tik laipns un centās noskaidrot, vai man kā žurnālistam nepienākas vīza par brīvu… Diemžēl nē! Tā vietā normālais dubultais tarifs par vīzas nokārtošanu steidzamības kārtā! 50 eiro un vīza gatava apmēram 4-5 stundās!
Šeit gan viena piebilde tiem, kas nākotnē domā doties uz Baltkrieviju. Var rasties grūtības ar apdrošināšanu. Lai arī man ir BALTAS apdrošināšana, kas derīga visā pasaulē, izņemot ASV un Kanādu, izņēmums var izrādīties arī Baltkrievija. Gan konsuls, gan BALTAS pārstāvji brīdināja, ka viņiem nezināmu iemeslu dēļ apdrošināšana var izrādīties nederīga un var nākties lidostā slēgt jaunu. Nu, cerams, ka īsti tā nebūs… Drošības pēc esmu izdrukājis arī kontaktus BALTAS pārstāvniecībai Baltkrievijā.
Nu, ko lai vēl saka? Īsti pat nezinu ko… Ir jau, protams, dažas labas niansītes, par kurām nevajag stāstīt, tāpēc arī par tām nestāstīšu! Lai paliek intriga citām reizēm!

Pagaidām viss!
Un interesantākais vēl tikai sekos!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru