ASV 3. diena. Nothing very special

3. diena – ko daudzi uzskatīja par pazudušu

(Šo rakstu biju iesācis, bet nepabeidzu.)

Ja rīts sākas 4 no rīta ar zvanu no darba, tad ir pilnīgi loģiski, ka jāstādā būs. Tā kā tajā brīdī jau esi piecēlies (varbūt ne pamodies), nav īpaši jēgarunāt pretī un jāpakļaujas vien producentu vēlmei ir.

Rītu izlēmu sākt ar tuvākā vēlēšanu iecirkņa meklēšanu. Rit pēdējās iepriekšējās balsošanas dienas, tāpēc būtu muļķīgi neaiziet vismaz uz vienu iecirkni. Izrādījās, ka viens šāds iecirknis atrodas vien aptuveni kilometra attālumā no viesnīcas, ‘ta kā bez liekas domāšanas devos uz turieni.

Ar šādiem nelieliem aģitācijas plakātiem pilnas ielu malas un pagalmi

Iecirknis atrodas vietējā atpūtas centrā. Protams, pieklājīgs cilvēks būdams, palūdzu atļauju parunāt ar vēlētājiem vai komisijas locekļiem. Man gan laipni paskaidroja, ka šī esot federāla iestāde, kurā iekšā nav atļauts fotografēt. Sazvanoties ar atbildīgo personu man tika dota atļauja runāties ar cilvēkiem, bet ne ar vēlēšanu komisijas pārstāvjiem. Atlika vien noskatīties, kā lielajā zālē cilvēki balso.

Šoreiz ASV vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām. Ir iespējama elektroniskā balsošana. Un netiek jau balsots tikai par ASV prezidentu, bet gan par vietējās mērijas pārstāvjiem un vēl visādiem jautājumiem.

Es neaģitēju. Arī intervēt, izrādās, aiz šīs zīmes nedrīkst

Šajā iecirknī nebija solīto rindu, kādas esot citur. Arī vietējā ēkas pārzine atzina, ka 6. novembrī visticamāk rindās nākšoties stāvēt 3-4 stundas. Jebkurā gadijumā viņa novēlēja man veiksmi, runājoties ar cilvēkiem, brīdinot gan, ka šamējie varot būt rupji, jo vismaz pret vietējiem viņi tādi esot.

Nu, nekā tāda gan nemanīju. No cilvēkiem 15, kurus uzrunāju, atteica vien 5. Pārējie bija diezgan pretimnākoši. Viens pāris gan paprasīja akreditācijas papīrus, bet, kad paskaidroju, ka tos saņemšu tikai šodien, vienalga piekrita intervijai. Īsais rezumē – visi, izņemot vienu, par Obamu, un viens teica, ka tā ir viņa darīšana, par ko balsojis.

Tālāk devos uz  vēstniecību, jo vēstniekam tomēr bija izbrīvējies brīdis sarunai ar mani. Jāsaka, ka vēstniecības cilvēki ir ļoti patīkami un atsaucīgi.

Intervija noritēja veiksmīgi un vismaz pašam likās, ka beigās nedaudz izdevās vēstnieku izprovocēt, vaicājot, kā desmit baļļu sistēmā viņš vērtētu pašreizējās Latvijas un ASV attiecības. Atbilde bija ļoti diplomātiska – 10! Uz papildjautājumu, vai tad nav nekā tāda uz ko vēl varētu tiekties, atbilde bija tikpat diplomātiska – joprojām 10!

Tiesājot vēstniecības dāmu piedāvātās maizītes kur gadījušies, kur ne uz interviju ar vēstnieku ieradās arī Televīzijas džeki Toms un Ingus. Nolēmu viņu pagaidīt, lai pēc tam varam saskaņot, kur un kā nākotnē varam sadarboties.

Pēc pusstundas izrādījās, ka televīzijas puiši dzīvo pašā viesnīcā, viņiem ir auto un tas nozīmē arī lielākas pārvietošanās iespējas.

Nolēmām otrā rītā doties uz vētras izpostīto Ņūdžersijas pusi. 

Vakarā vēl neliela pastaigāšanās pa Vašingtonas centru, dažas Baltā nama bildes un dokumentu savākšana preses centrā. 

Apstiprinājums, ka arī pie Baltā nama biju

Principā tas arī viss… Un ja kāds domāja, ka 3-šā diena ir pazudusi no atmiņas, tas rūgti maldās! Vienkārši ir sācies darbs!