4. diena– Background jeb We are
from continental Europe!
Par izpostītajā Staten Island
redzēto jau rakstīju, taču ne mazāk interesanta bija nokļūšana līdz tai!
Bijām, sarunājuši, ka Toms un
Ingus savāks mani pie viesnīcas. No rīta sazvanoties, sapratu, ka šie jau drīz
taisās izbraukt un, tā kā attālums starp abām vietām principā nav nemaz tik
liels, devos uz ielas.
Kad biju nostāvējis vairāk nekā
pusstundu, pie vietējiem burgeru un hotdogu cepējiem pasūtīju hotdogu. Ja ņem
vērā, ka tas viss notika pēc 8 no rīta, tad bija interesanti skatīties, kā
notiek visa šī cepšanas procedūra.
 |
| Te cep gan desas, gan ribiņas. Bet labākā ir pati konstrukcija |
Nu, labāk tos 2 dolārus nebūtu lieki
tērējis, jo izmēra ziņā tas bija aptuveni uz pusi tik liels kā, piemēram,
Statoil pieejamais, turklāt bez nekādām piedevām. Kuņģis jau bija sakaitināts,
tāpēc papildus pasūtīju arī Kielbasu. Nu tas gan bija tāds pusdesas luņķis
centimetru 20 garumā ar normālāka izmēra bulku un BBQ mērci! Vismaz kuņģim
miers un uz to laiku bija un arī apmaldījušies Toms un Ingus beidzot mani bija
atraduši.
No pilsētas izbraucām gana raiti,
jo taksista sniegtie norādījumi un nelielā karte izrādījās gana precīzi.
Auto labs… tikai vienu brīdi
nevarēju saprast, kāpēc tas automāts tā sprauslo – te uz augšu pārslēdzas, te
uz leju… Nu, bet nekas… Norakstījām uz to, ka Toms ar automātisko kārbu nekad
iepriekš nebija braucis.
Tik daudz sapratām, ka, braucot
Ņujorkas virzienā, mums vajadzētu braukt tā, lai netrāpītu Baltimorā, bet
apbrauktu tai apkārt. PROTAMS, ka mēs nogriezāmies ne tur un trāpījām pašā
Baltimorā. To gan mēs kādu brīdi nezinājām un būtu arī stulbi kāpt laukā un
prasīt nevis to, kā izbraukt uz vienu vai otru ceļu, bet gan to, kādā pilsētā
atrodamies.
Vienā brīdī, kad sākām just, ka
braucam pilnīgās auzās, stājāmies benzīntankā, lai paprasītu ceļu. Bija tieši
tā kā domājām – lielceļš bija pretējā virzienā! Bet nekas, gan jau atradīsim.
Un tad sākās. Mēģinot izbraukt no
benzīntanka, auto negribēja kustēt ne uz priekšu ne atpakaļ. Gāzi dod virsū,
rūc kā traks, bet sajūta tāda, ka norauta rokas bremze. Nav gan! Esam
izbraukuši aptuveni 2 metrus no stāvvietas un stāvam pašā benzīntanka vidū tā,
ka mums garām īsti tikt nevar. Ieslēdzām avareikas, pārbaudījām, vai nav
nobloķēti riteņi.. Nu, it kā viss kārtībā un funkcionē… Tikai tad, kad Toms
atkal iesēdās pie stūres, es ierosināju viņam PIESPRĀDZĒTIES… Un! Tavu brīnumu,
auto aizbrauca! Kā saka, muļķu droša mašīna! Ja par drošību nerūpējies pats,
par Tevi parūpēsies auto!
Lai arī kā mēs sekojām ceļa
norādēm, tomēr pamanījāmies aizbraukt otrā virzienā! Jāsaka, ka Baltimora nav
tā pievilcīgākā pilsēta un, salīdzinājumā ar šīs pilsētas nomalēm, mūsu
Maskačka ir ekskluzīvs rajons. Vienā brīdī priekšā redzējām amerikāņu policiju
darbībā. Divi virsnieki „guldīja” zemē kādu latīņamerikāņu izcelsmes vīru… Netīšām
izdevās to arī iemūžināt…
Bet, kā jau teicu, kārtējo reizi
bijām nomaldījušies. Turklāt, mēs īsti tā kā nezinām amerikāņu ceļu satiksmes
noteikumus. Piemēram, kurā brīdī īsti pie sarkanās gaismas var veikt labo
pagriezienu!
Atcerējos veco labo SPANIELiešu
stāstu par braukšanu UK un saukli „We are from continental Europe”! Izlēmām to
pielietot arī dzīvē! Piemēram, piebraucot pie krustojuma un neredzot nevienu
traucējošo auto, teicu Tomam: „BRAUC!”… Nūuu, aiz mums esošie auto turpināja
gan stāvēt….
Ja iebrauc joslā, kur jāgriežas
tikai pa labi, braucām taisni, jo.. mēs esam no kontinentālās Eiropas, esam
apmaldījušies utt…
Galu galā, tomēr tikām atpakaļ uz
lielā ceļa!Kopumā secinājums tāds - arī bez GPS trīs acu pāri var sniegt gandrīz tikpat labu rezultātu!
Kādu gabalu pabraukuši izlēmām,
ka ir pienācis laiks pauzītei un uzkodām! Nu kā var pabraukt garām McDonald’s,
ja tādas iebrauktuves ir ik pēc jūdzēm 10-15… Šeit pārliecinājāmies, ka lielā
porcija šeit tiešām ir lielāka nekā LV… Pat veikalos arī alkohols ir lielākās
pudelēs – 2 litrīgi vīni, 2 litrīgi rumi, degvīni un 3 litrīgi viskiji ir
normāla parādība!
Interesanti, ka atšķirībā no LV
lielceļu tuvumā esošajos benzīntankos pat alu nopirkt nevar. Izspriedām, ka tas
laikam lielo ātrumu dēļ. Kā saka, nav ko riskēt!
Līdz galam nokļuvām laikā un
veseli, nu, tikai atkal nedaudz nomaldoties jau pašā Staten Island… Par pārējo
jau lasījāt!
Atpakaļceļā jau stūrēju es. Man
likās, ka es ar automātu sapratos nedaudz labāk! :P Bet vēlreiz apmaldīties
tajā pašā Staten Island tas netraucēja arī man! Tālāk gan gāja bez jebkādiem
šķēršļiem līdz pašai Vašingtonai… Tur gan atkal aizšāvām garām vajadzīgajai
nobrauktuvei, tāpēc galvaspilsētā iebraucām no otras puses, bet faktiski
precīzi tur, kur vajadzēja… Tā kā… Jāsaka, ka kopumā Vašingtona priekš
braukšanas ir visai pateicīga, jo ir vienkārša. Tas ka arī šeit ir sastrēgumi,
tas gan fakts…
P.S. Vellos patika man tas Dodge
Avanger… paliels, ērts, smuks… tikai, ja jau no paša krustojuma jāspiež
līdz galam grīdā, lai tas aparāts izkustētos, es tajā degvielu liet negribētu!
P.P.S. Degvielas cenas šeit gan
priecē….
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru