ASV 7. diena Vēlēšanas

7. diena. Vēlēšanas, kazu audzētājs un sakari

Lielā diena!

Ja vien nebūtu tās laika starpības ar Latviju, viss jau būtu kārtībā. ~nemot vērā, ka laikā, kad šeit iecirkņi tikai veras vaļā, Latvijā ir jau pēcpusdiena, darbu nācās sākt visai agri. Jau pirms astoņiem rītā biju aizčāpojis līdz vēlēšanu iecirknim teat salīdzinoši netālu. Kā jau biju prognozējis, nekādu solīto rindu nebija. Kā man pēc tam paskaidroja, tas tāpēc, ka daudzi cilvēki šeit balsoja iepriekšējā balsošanā.

Interesanti, ka arī pašā vēlēšanu dienā 20 metru attālumā no iecirkņa notiek aktīva aģitācija. Cilvēki ar skrejlapiņām aicina vēlētājus izdarīt „pareizo” izvēli! Taču galvenais mērķis tomēr ir sniegt viņiem informāciju par kandidātiem uz kongresu, senātu un vietējo pielsētas padomi un dažādām komitejām. ~sos cilvēkus parasti pazīst ļoti maz… Starp aģitatoriem bija arī viens no kandidātiem, kurš gan sarunās īpaši iesaistīties nevēlējās. Kāds cits kandidāts vai vietējās pilsētas padomes loceklis aģitētājiem pieveda kafiju un virtuļus… Es gan no iespējas tos baudīt atteicos!

Ja runā par iespējamām rindām pie vēlēšanu iecirkņa, jāsaka, ka šajā laikā tā arī nespēju saprast, kāpēc tās veidojas. Iespējams, tāpēc, ka gados veciem cilvēkiem ir grūtības ar elektronisko pogu spaidīšanu (redz, pat Džordžam Bučam jaunākajam un dumjākajam, kā saka Kārlis Streips, gadījās misēklis – nobalsoja par konkurējošās partijas Baraku Obamu!) . katrā gadījumā jaunais prezidents ir solījis šo lietu nokārtot… kā, nezinu!

Līdz pulksten 11-iem biju uztaisījis gabalu. 

Bija brīfingi gan no Vašingtonas, gan Ņujorkas

Tālāk mans ceļš veda uz Foreign Press center, kur šajā dienā bija plānoti preses brīfingi par ASV ekonomiku, nākamo kongresu, jaunākajiem exit polls un ārpolitiku. Šeit jāpiekrīt televīzijas kolēģim Tomam, ka šajā centrā laikam tomēr iegriežas nabadzīgāko valstu pārstāvji, kas īsti nevar atļauties būt klāt oficiālajos abu partiju kandidātu svinīgajos pasākumos vai kampaņas aktivitātēs. Krievi, gruzīni, maķedonieši, indieši, taivānieši, turki, jemenieši un.. latvieši! Domāju, ka nekādi paskaidrojumi nav nepieciešami!

Bet kopumā brīfingi bija gana vērtīgi! Arī labi zināmais Deivs šoreiz bija ierindā... kaut gan izmantoja katru iespēju, lai pauzītē pārskrietu pāri ielai un „izskalotu muti”, jo, kā pats izteicās, zobs sāpot! Uz vakarpusi jau bija tā zobu „pielabojis”, ka runa kļuva gana nesaprotama!

Sarunātā sazvanīšanās tiešraidē ar „Jaunu nedēļu” laikam tomēr īsti neizdevās. Pats gan neesmu noskatījies, bet kā teica Arvils (@skepse), esot izklausījies tā, it kā es ziņotu no Starptautiskās Kosmosa Stacijas. Jā, vispār ar tiem telefona sakariem te ir dīvaini – atliek ieiet kādā dziļākā telpā vai ēkā ar biezākām sienām un skaaru kvalitāte ir tik sūdīga, ka pat, zvanot no dziļākajiem Latvijas laukiem, saziņa noteikti liktos kā sapnis! Bet, nu.. diemžēl ne no manis tas atkarīgs! Ceru, ka Zariņš ar mani vēl kādreiz runās!

Brīfingi ilga līdz pat 6-iem vakarā… Pietiekami ilgi…

Ko darīt tālāk? Iet uz demokrātu vai republikāņu oficiālajām nometnēm, kurā siekšā tāpat nevar tikt? Nav jēgas… Tā kā rezultāti solījās būt gana sīvi, tika prognozēta ilga balsu skaitīšana. Atlika tikai viens – jau iepriekšējos rakstos minētais krodziņš otrā ielas pusē!

Ilgi gan nebija plānots šeit uzkavēties, taču kā vienmēr – tas, kas plānots, nekad nenotiek kā domāts.

Sākām sekot rezultātiem – vienā ekrānā liberālais CNN, otrā republikāniski konservatīvais FOX. Abos sākotnēji rezultāti diezgan pamatīgi atšķīrās un tā vien izskatījās, ka šoreiz cīņa būs tik sīva, ka skaitīšana ieilgs.. Daži pat prognozēja, ka ļoti ciešu rezultātu gadījumā abiem kandidātiem jau būs gatavas juristu brigādes, kas rezultātus apstrīdēs. Turklāt viss būšot atkarīgs no tā, vai viens vai otrs kandidāts atzīs savu sakāvi, kas visticamāk tā nenotikšot…

Pie blakus galdiņa sēdēja četri vīri. Ar vienu auss galu manīju, ka viņi pus pa jokam, pus nopietni klāstīja, kā ir balsojuši par libertāriešu kandidātu Gariju Džonsonu! Arī interesanti sastapt šādus cilvēkus pašā DC centrā… Sākām runāties un vīri tiešām pauda pārliecību, ka šitā divpartiju sistēma nekam neder un ir vajadzīga partija, kas paņems no abām to labāko gan iekšējos, gan sociālos, gan ārpolitikas jautājumos un piedāvās savu alternatīvu! Kāpēc balsojuši par Džonsonu – kāda starpība, tāpat viena balss neko nenozīmē!Viens no viriem vārdā Ēriks gana bieži visiem rādīja kazu bildes. Izrādās, lai arī viņš strādā CISCO systems par menedžeri, viņam pieder arī kazu audzētava... Uzzinot, ka esam no Latvijas, Ēriks uzreiz telefonā atrada visu informāciju par mūsu valsti... Īstenībā bija ļoti jautri!

Kad pastāstīju par John Zogby iepriekš sniegtajām exit polls prognozēm, kas Barakam Obamam solīja 290-mit elektoru kolēģijas balsu, no blakus galdiņa uz mani sāka dusmīgi skatīties un sekoja pat daži labi agresīvi izteikumi, ka šitāds Bullshit nav iespējams, ticiet tik tālāk tam Obamam un atkal četri gadi būs pilnīgās auzās un valsts, atvainojiet, pilnīgā pakaļā! Šajā brīdī sapratu, ka labāk tomēr nestrīdēties, bet doties vien uz viesnīcu!

Galu galā – ja plānotā skaitīšana, visticamāk, ieilgs, kāda jēga sēdēt visu vakaru krogā un gaidīt cilvēku emocijas?

Atkal pa tukšajām ielām mēroju nepieciešamo distanci un, Tavu brīnumu, ienākot viesnīcā jau parādījās Breaking News par Obamas uzvaru!

Noliku uz galda telefonu, lai gaidītu Latvijas Radio zvanu! Pēc mūsu laika pusnaktī, pēc LV – 7:00… Un tad Romnijs izdomāja 23:55 teikt savu sakāves runu. Klausījos, mēģināju ierakstīt, aizrāvos…

Te pēkšņi mani skaipā sasniedz ziņa no producenta – kāpēc es trubu neceļot??? Paskatos – damn, 8 neatbildēti zvani! Iemesls – vēl preses konferences laikā biju izslēdzis telefonam skaņu.

Nu, neko… Atzīstos, ka no manas puses šoreiz līderis informācijā nebiju… Pusstundu vēlāk gan viss izdevās! Kaut gan arī – sazvanamies, visu dzirdu, Ramāns gatavojas slēgt klāt ēteram un… PAZŪD SIGNĀLS! Caur skaipu momentāli rakstu, ka neko nedzirdu… Otrreiz jau viss izdodas!

Nākamā sazvanīšanās jau 8:15… T.i., pēc 45 minūtēm. Atkal sazvanāmies, viss kārtībā un…. PAZŪD SIGNĀLS!!!! Atkal! Šoreiz pat sanāca labāk, ka pirmo sazvanīja Artjomu, kurš atrodas Sanfrancisko un rezultātus bija sagaidījis pie Republikāņiem…Varēju jau arī es skriet uz Balto namu un fiksēt gavilējošos jauniešus, bet diemžēl nebija spēka... Un vēl kājiņas sāp no lielās pastaigas!:) 

Galu galā labi, ka klausītāji neko nemana… Tas ka daži sirmi mati vairāk, neko daudz nemaina… Kaut arī droši vien vairāk sirmu matu Ramānam vai Gustam, jo man vēl nav.. Nu, vismaz rūpīgi slēpju!:)

Lai arī nakts vidus, bija jāķeras klāt pie pusdienas gabala kopā likšanas… pulkstens nebija i 4:30, kad visu biju pabeidzis. Vijuks gan teica, ka man balss bijusi tāda pusmirusi… Nu, it kā jau jā – gandrīz 21 stunda uz kājām!

Nepilnas 2 stundas mieg un atkal augšā, lai gatavotu gabalu jau apskatam… Pulksten 10:30 viss bija padarīts…

Tad gan, atklāti sakot, vairs neko nevarēju! Vienkārši likos gulēt, vēl pa telefonu atbildēju istabu tīrītājām, ka šodien manu istabu tīrīt nevajag! Aizkari ciet, gaismas nost, Do Not Disturb birka uz durvēm un salds miegs līdz pat vēlai pēcpusdienai…