STATEN ISLAND

Steitenailenda (Staten Island)

Tie, kuri parasti lasa manus ceļojumu aprakstus un iesmīn par varbūt kādu veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgu joku, šoreiz neko tādu neatradīs. Lai arī bez komiskiem gadījumiem neiztika arī šī brauciena laikā, šoreiz tomēr pret notikušo attiekšos nopietni. 

Par viesuļvētru Sendija ir dzirdiējuši daudzi. Sestdien kopā ar kolēģiem Tomu Pastoru un Ingusu Graudiņu devāmies uz vētras visvairāk skarto Staten Island salu. Radio reportāžā redzēto ir grūti, ja ne neiespējami, aprakstīt, kaut arī centos. Tāpēc izlēmu savu radio reportāžu papildināt ar attēliem. Lūk, kas no tā visa ir sanācis. 

****************

Ceļš no Vašingtonas līdz pašai Ņujorkas pievārtei, kur atrodas visvairāk cietusī Steitailenda, aizņem gandrīz piecas stundas. Ceļā novērojam sastrēgumus, uz dabas stihijas skarto reģionu brauc glābšanas transports arī no citiem štatiem. Benzīntankos novērojamas rindas, jo Ņujorkā un tās tuvumā degvielas praktiski nav, nav arī elektrības ar ko degvielu izsūknēt un iepildīt automašīnās.

Ierodoties Steitailendā, vētras sekas ir acīmredzamas.

Pludmale pilna gružiem, krasts nogruvis, ugunsdzēsēji gatavojas zāģēt kādai sētai uzgāzušos koku. 

No kādas ēkas pagraba tiek sūknēts ūdens. Uzzinu, ka savulaik pludmali no dzīvojamā rajona sargājusi betona siena, kas milzīgo ūdens spiedienu nav izturējusi. Milzīgie betona bluķi tika aizskaloti aptuveni 20 metrus pāri ielai un faktiski atdūrās pret blakus esošās ēkas sienu. 

Šī ir tā betona siena. tā bija aizskalota līdz fonā redzamajām ēkām un tagad jau atkal atšķūrēta atpakaļ

Stāsta kādas ēkas īpašniece Mišela:

***

 Aizsargmūra gabals bija manā mājā. Manas mājas logs atradās kaimiņmājas pagrabā. Kā tas ir iespējams, es nezinu, bet tā bija. Man nav apkures un siltā ūdens, jo apkures iekārta atradās pagrabā un tas ir applūdis. Aizsargmūra arī vairs nav. Šeit nedrīkst palikt, jo tas ir bīstami.

***

Mišelai un viņas ģimenei ir paveicies, jo viņa vēl pirms vētras bija pārvākusies uz viesnīcu.

Citām ģimenēm paveicies daudz mazāk un par to pārliecinos, pabraucot dažus kilometrus tālāk. Šeit skats ir sirreāls. Gandrīz vertikāli stāvošs džips kādā sētā, 

ielas pilnas ar atkritumiem un visapkārt valda kanalizācijas smaka. Šeit ir visa apkārtējo māju iedzīve un desmitiem cilvēku turpina tīrīt iekštelpas, garāžas un pagalmus. 

Taču vispārsteidzošākais ir redzēt desmitiem kuteru, kas ar ūdens vilni ir izmesti krastā un ir aizsprostojuši ieeju dzīvojamās mājās. 

Pie bērnu rotaļu laukuma kā spoku kuģis stāv izskalota jahta. 

Pie soliņa redzamie cilvēki uz prīmusa gatavoja ko ēdamu 

 Citas jahtas bija ieskalotas krūmos.  Kā ir stāvējušas pie piestātnes, tā arī ar pontona gabalu tagad atrodaas starp kokiem, krūmiem un niedrēm. Nedaudz tālāk skats bija vēl iespaidīgāks, taču šīs bildes vēl neesmu saņēmis.

 Nedaudz tālāk krustojuma vidū atkal redzami divi kuteri.

Šis bija vins no visspocīgākajiem skatiem. Ūdens un tur bijušais jahtklubs atrodas apmēram 200 metrus no šīs vietas.

Turpat blakus aktīvi darbojas arī brīvprātīgie. Tie ir šīs pašas apkārtnes iedzīvotāji, kas palīdz kaimiņiem izdalīt nepieciešamās preces – ūdeni, pārtikas produktus, higiēnas preces. 

Jaunieši staigā pa ielām un piedāvā siltu dzērienu vai uzkodas. Par cilvēku noskaņojumu stāsta viena no brīvprātīgajām Kristija:

***

Mums nebija palīdzības no Sarkanā Krusta vai ārkārtas situāciju aģentūras līdz pat šodienai. Mums pašiem bija jādara viss – jāmeklē ūdens un pārtika. Mēs palīdzam viens otram, kaimiņš palīdz kaimiņam un visi ir iesaistīti. Cilvēki ir sagrauti, bet vienoti. Šajā kvartālā dzīvo cilvēki, kurus es līdz šai traģēdijai pat nepazinu. Tagad mēs visi esam kopā. Mēs arī ļoti dusmojamies uz Ņujorkas vadību. Ka tā tik ļoti  ilgi vilcinājās ar Ņujorkas maratona atcelšanu. Šeit no ēkām joprojām tiek vilkti ārā cilvēki, bet pilsētas vadība domā par naudas pelnīšanu un par Steiten Ailendu ir aizmirsusi. Tā ir noticis vienmēr un šis ir klasisks piemērs.

***

Ņujorkas pilsētas vadības lēmums atcelt šodien plānoto maratonu tikai sešas dienas pēc viesuļvētras tiešām ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Lai arī mērs Blūmbergs ir paziņojis, ka nauda un cilvēkresursi maratonam nenāktu no glābšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, vietējie iedzīvotāji tam nepierīt.

***

Jūs gribat novirzīt tādus resursus kā policija un sanitārie dienesti tukšu glāžu savākšanai maratona laikā, kad šeit joprojām slīkst cilvēki? Jūs to nopietni domājat?

***

Sastaptie vīrieši īpaši uzsver, ka ir nepieciešams stāstīt ne tikai par sagrautajām mājām un krastā izmestajiem kuģiem. Visvērtīgāk ir paskatīties iekšpagalmos, kur ir izskalota visa cilvēku dzīve... Turklāt, piemēram, pagalmos var atrast pavisam svešu un nezināmu cilvēku fotogrāfijas, dokumentus.. Citu cilvēku dzīves ir aizslaucītas un tagad visi ir kaut kādā veidā vienādi. 

Šādi izskatās iekšpagalms ar no mājas izskalotām mantām

Piemēram, šajās fotogrāfijās redzamos cilvēkus, ēkas saimnieks nekad neesot redzējis

Vietējie iedzīvotāji arī norāda, ka jau ir bijuši stāsti par marodieriem un pēc tumsas reģionā nav droši. Par spīti tam, ka visapkārt patrulē nacionālie gvardi, kuri gan nav bruņoti un reālu aizsardzību pat nevar sniegt. Iedzīvotāji arī uzskata, ka daudz lielāka nozīme būtu, piemēram, prožektoriem, kas naktī varētu izgaismot ielas.

Tuvojoties vakaram, cilvēki atkal pulcējas grupās, kurina grilus un sildās. Viņi ir apņēmības pilni arī vēsajās naktīs sargāt savus īpašumus vai vismaz to, kas no tā ir palicis pāri. Savukārt kāda gados vecāka kundzīte ar asarām acīs lūdz mūs ziņot dzīvnieku aizstāvības organizācijām, jo viņa vairs neesot spējīga pienācīgi rūpēties par saviem 7-ņiem kaķiem, kas viņai esot tikpat mīļi kā bērni.